Ir teiciens – sargā sevi pats un Dievs tevi sargās. Tieši šo teicienu piesauc arī dakteris Mārtiņš Šics norādot, ka neviens cits nespēs parūpēties par to, lai karstā laikā nepiemeklētu veselības problēmas, ja cilvēki par to neparūpēsies paši. “Pirmkārt, par savu veselību jārūpējas gados veciem cilvēkiem, vientuļiem un tiem, kuri ir mazkustīgi un arī slimniekiem. Būtiskākais ir dzīvokļos saglabāt vēsumu.Naktīs, paldies Dievam, ir pietiekami dzestrs, tādēļ visiem logiem jābūt vaļā, telpām jābūt izvēdinātām un atdzesētām – pat caurvējā, bet tikko sākas slitums, tā logus ciet, priekšā aizkarus – pat biezos aizkarus, lai tie dzīvokļi nepārkarst. Slimniekiem, kuriem ir patoloģijas, obligāti jālieto nozīmētās zāles, bet ja par dzērbēm – gaišu, vieglu, labāk linu, kas elpo un kas vieglāk izsvīst,” skaidro Šics. Ārsts arī norāda uz vienu no daudzajām Rīgas pilsētas tēvu un atbildīgo dienestu neizdarībām – galvaspilsētā nav piekļuves punktu dzeramajam ūdenim.“Rīgā ir viena būtiska problemātiska lieta, ka ne tūristiem, ne citiem cilvēkiem, kuri pa pārkarsušo bruģi staigā, nav vietas, kur padzerties ūdeni. Nekur Rīgā nav tie fontāniņi, kuros pagriež dzeramā ūdens krānu... Rīgas ūdens ir ļoti labs un tas nemaksātu neko, bet tas reālā dzīvē var glābt cilvēku dzīvības. Tagad ir jāpērk kioskos, kur tikai saldās limonādes, ko nevajadzētu dzert. Rīga ir nedaudzīga tūristiem, saviem viesiem. Un, runājot par ielu un vidi, mums nav tā dienvidu saule, kas tieši no augšas nāk, tāpēc pa ielu ir vēlams staigāt pa ēnas pusi, jo tas par dažiem grādiem var samazināt pārkaršanas iespēju. Nevajag kautrēties ieklīst smalkos veikalos, kuros darbojas kondicionēšanas iekārtas, lai atvēsinātos. Pārtikā lietot ieteiktu dārzeņus un citu vieglu pārtiku, bet neko treknu,” stāsta dakteris. Ūdenim, kuru karstā laikā lietojam uzturā, būtu vēlams būt nedaudz sālītam, un jo īpaši tas attiecas uz fiziska darba strādniekiem, kuriem organisms vasaras svelmē ne tikai atūdeņojas, bet svīšanas procesa laikā arī atsāļojas, uzsver dakteris Šics piebilstot, ka tiem darbadevējiem, kuru padotajiem darba vieta ir zem tiešiem saules stariem, būtu vēlams mainīt darba grafiku, sniedzot iespēju strādniekiem dienas vidū atpūsties un atsākt darbu tad, kad svelme jau mitējusies. Ārsts arī atgādina, ka pozitīvi karstā laikā cilvēka ķermeni ietekmē arī peldēšanās, vienīgi nebūtu vēlams strauji lēkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt sirdsdarbības problēmas. “Peldēšanās ir ļoti vēlama. Apmērcēšanās, aplaistīšanās – tas viss tiek organismam un tas viss tiek izžāvēts un, līdz ar to, tas kartsums tiek atdots no organisma ārā. Un peldēties var un vajag, taču nevis strauji lēkt iekšā – jo tad var būt problēmas ar sirdi, bet lēni ieiet, apslapināties un pēc tam dzesējies, cik patīk,” saka Šics.
_______
Video publicēts 2019.gada 22.jūlijā
Autori: Sanita Dundure, Argots Pakalns un Kaspars Eniņš / Arenanet.lv