Demogrāfijas jautājumi Latvijai un daudzām citām Eiropas valstīm kļūst arvien būtiskāki

21. novembrī Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite piedalījās Rīgas Dzemdību nama 75 gadu jubilejā, pasniedzot vecmātei Ritai Romanovskai balvu par mūža darbu un ginekoloģei-dzemdību speciālistei Inārai Miltiņai balvu par mūža ieguldījumu. Rīgas Dzemdību nams, novērtējot patroneses A. Levites ieguldījumu, pasniedza viņai Magnolijas zieda balvu.

A. Levites uzruna Rīgas Dzemdību nama 75. gadadienā

Ļoti cienījamā Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Markovas kundze!

Augsti godājamais Staķa kungs!

Dārgie Rīgas Dzemdību nama darbinieki un visi klātesošie!

Man ir liels gods un prieks šodien ar jums visiem kopā atzīmēt Rīgas Dzemdību nama 75 gadu jubileju.

75 gadi jeb precīzi 73,4 gadi 2021. gadā ir cilvēka vidējais paredzamais dzīves ilgums visā pasaulē (avots: Pasaules Veselības organizācija). 75 gadi ir vesels cilvēka mūžs.

Šajos 75 gados Rīgas Dzemdību nams ir pieredzējis daudz.

Viss ārstnieciskais personāls ir sekojis, apguvis un pielietojis medicīnas jaunatklājumus, kā arī pielāgojies izmaiņām sabiedrības uzskatos.

Rīgas Dzemdību namā ir dzimuši ne tikai daudz dvīnīšu, bet arī pirmie Latvijas trīnīši.

No ieraduma, ka topošie tēvi nervozi gaida pie dzemdības zāles durvīm, ir pāriets uz pašsaprotamām ģimenes dzemdībām.

No “uz zīdīšanas laiku” ierobežoto kontaktu starp jaundzimušo un māti ir pāriets uz tik ļoti nozīmīgo t. s. bondingu tūlīt pēc bērna piedzimšanas vēl dzemdību zālē un uz t. s. 24-h-rooming-in pēcdzemdību laikā turpat palātā.

No vienpusīgās ārstniecības personāla lēmumu pieņemšanas ir pāriets uz ģimeni iesaistošu modeli, bet kas tomēr nekavē profesionālu iejaukšanos dzemdībās, ja rodas medicīniska indikācija.

Katru gadu kopš dibināšanas 1947. gadā viena trešdaļa no Latvijas jaundzimušajiem ir dzimuši – un joprojām dzimst – Rīgas Dzemdību namā.

Tāpat kā seismogrāfs reģistrē, kad tuvojas zemestrīce, tā Rīgas Dzemdību nama darbinieki jūt, redz, dzird un piedzīvo pārmaiņas Latvijas demogrāfijā.

Izmaiņas Rīgas Dzemdību namā – pozitīvas vai negatīvas – agrāk vai vēlāk izjūt visas pārējās dzemdību nodaļas Latvijā. Bet vēl vairāk – visa Latvijas sabiedrība.

2021. gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem dzima 9,2 bērni. Tas gandrīz precīzi atbilst Eiropas Savienības 9,1 jaundzimušajam uz 1000 iedzīvotājiem. Kaimiņtautai lietuviešiem dzima mazāk – 8,3 bērni uz 1000 iedzīvotājiem.

Visdramatiskākā aina Latvijas dzimstības statistikā atklājās no 1987. līdz 1998. gadam, kad 16,0 jaundzimušo uz 1000 iedzīvotājiem samazinājās līdz 7,6 jaundzimušajiem.

Tajos gados dzimušās meitenes šodien ir 24 līdz 35 gadus vecas sievietes – vecums, kas no medicīniskā viedokļa ir vispiemērotākais dzemdībām ar visretāk sagaidāmajām komplikācijām.

Taču šī krituma dēļ viņu skaits iedzīvotāju kopumā ir zemāks nekā iepriekšējās paaudzēs, un viņas no demogrāfiskā skatpunkta mums kā Latvijas sabiedrībai sāpīgi iztrūkst.

Tāpat mums iztrūkst arī to sieviešu, kuras krīzes gados 2008.–2010. gadā aizbrauca prom no Latvijas.

Pašlaik Latvijai trūkst potenciālo māšu.

Papildus īpaši Eiropā jūtama jaunajā paaudzē mainīta attieksme pret grūtniecību un bērniem vispār.

Grūtniecība vairs negadās kā agrāk, tagad tā tiek plānota. Izņēmums varbūt ir nepilngadīgās grūtnieces, kuras diemžēl ne ģimenē, ne skolā nav izglītotas par reproduktīvajām funkcijām. Viņām pienākas īpaša medicīniskā un sociālā palīdzība.

Bieži bērns tiek vērtēts tajās pašās kategorijās kā materiālā labklājība, personīgā brīvība un individuālā izaugsme. Izšķiršanās diemžēl bieži nenāk pa labu bērnam.

Tomēr atbildīga ģimenes plānošana ir apsveicama, taču paturot prātā cilvēka nemainīgos bioloģiskos likumus.

Gribētu pieminēt, ka bioloģijas likumi neattiecas tikai uz sievietēm vien.

Pētījumi ir atklājuši, ka arī vīriešu reproduktīvā veselība pēdējās dekādēs ir pasliktinājusies saistībā ar dažādām atkarībām, nekustīgu dzīvesveidu un citiem nelabvēlīgiem faktoriem.

Kad pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados vācu pirmajam pēckara kancleram Konrādam Adenaueram jautāja, ko viņš domā par demogrāfiju, viņš esot atbildējis, ka neesot pamata uztraukties, jo ļaudīm bērni dzimstot vienmēr. Jāpiemin, ka K. Adenaueram bija septiņi bērni un Latvijas pirmajam prezidentam – deviņi. Šādu atbildi mūsdienās ir grūti iedomāties.

Taču šī atbilde ir dota pirms drošas kontracepcijas laikmeta. Šī atbilde ir dota pirms 1968. gada studentu nemieriem Rietumu pasaulē, kur viena no prasībām bija sievietes tiesības uz pašnoteiktu dzīvi visās jomās.

Demogrāfijas jautājums Latvijai, kā arī daudzām citām Eiropas valstīm ir kļuvis degošs.

Lai ļaudīm dzimtu bērni vienmēr, ir vajadzīgs valsts atbalsts. Ir vajadzīgs atbildīgs cilvēks, kurš koordinē darbību starp dažādām ministrijām, tostarp veselības, izglītības, labklājības un vides. Šķietami visām ministrijām, lai būtu vislabvēlīgākais rezultāts bērnam.

Bet īpaši nozīmīga ir bērniem labvēlīgi noskaņota sabiedriskā doma, cilvēku dzīves stils un patiesa mīlestība no vecākiem, radiem un tuviniekiem.

Rīgas Dzemdību nama valde un darbinieki ar savu ikdienas darbu, ar savām inovācijām, ar savu piedalīšanos sociālo problēmu risināšanā ir nepārprotami pierādījuši, ka viņiem bērni, mātes, tēvi un Latvijas demogrāfija patiesi rūp.

Es jums novēlu daudz darba, un lai vēl daudzus gadus katru dienu jūs piedzīvotu daudz dzimšanas dienu!

Sirsnīgs paldies!

0
Dalījušies

Nepalaid garām aktuālāko, pievienojoties Arenanet.lv jaunumu saņēmējiem e-pastā!