Komisija iepazīstina ar pasākumu kopumu ārkārtējā stāvokļa un tā ietekmes pārvarēšanai

Šodien Komisija pieņēmusi Paziņojumu par enerģijas cenām, risinot jautājumu par enerģijas cenu ārkārtējo pieaugumu pasaulē, kas, kā paredzams, turpināsies cauru ziemu, un palīdzot Eiropas cilvēkiem un uzņēmumiem. Paziņojumā ir ietverts pasākumu kopums, ko ES un tās dalībvalstis var izmantot, lai novērstu faktisko cenu pieauguma tūlītējo ietekmi un vēl vairāk stiprinātu noturību pret jauniem cenu satricinājumiem. Īstermiņa valsts pasākumi aptver ārkārtas ienākumu atbalstu mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un mērķētus nodokļu samazinājumus. Komisija arī atbalstīs ieguldīšanu atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē, izskatīs pasākumus, kas skartu gāzes krājumu uzglabāšanu un iepirkšanu un vērtēs pašreizējo tirgus uzbūvi.

Iepazīstinot ar pasākumu kopumu, par enerģētiku atbildīgā Komisijas locekle Kadri Simsone sacīja: 

Nopietnas raizes ES rada enerģijas cenu paaugstināšanās pasaulē. Nākot ārā no pandēmijas un sākot ekonomikas atveseļošanu, ir svarīgi aizsargāt mazāk aizsargātos patērētājus un atbalstīt Eiropas uzņēmumus. Komisija palīdz dalībvalstīm veikt tūlītējus pasākumus, lai šo ziemu mazinātu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Vienlaikus apzinām citus vidēja termiņa pasākumus, kas nodrošinātu, ka mūsu enerģētikas sistēma ir noturīgāka un elastīgāka, lai izturētu nepastāvību nākotnē visā pārejas periodā. Pašreizējā situācija ir ārkārtēja, un iekšējais enerģijas tirgus pēdējo 20 gadu laikā mums ir darbojies labi. Taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tā tas turpināsies, īstenojot Eiropas zaļo kursu, palielinot enerģētisko neatkarību un sasniedzot mūsu mērķus klimata jomā.

Īstermiņa un vidēja termiņa pasākumu kopums

Pašreizējā cenu kāpuma dēļ ir vajadzīga ātra un koordinēta reaģēšana. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj ES un dalībvalstīm rīkoties, lai novērstu tūlītējo ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem.

Prioritāte būtu jāatvēl mērķētiem pasākumiem, kuri spēj ātri mazināt cenu pieauguma ietekmi uz mazaizsargātiem patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem. Šiem pasākumiem jābūt viegli koriģējamiem pavasarī, kad gaidāma situācijas stabilizēšanās. Nav jāpārtrauc mūsu ilgtermiņa pārkārtošanās un ieguldīšana tīrākos energoresursos.

Tūlītēji patērētāju un uzņēmumu aizsardzības pasākumi:

  • sniegt ārkārtas ienākumu atbalstu enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem, piemēram, izmantojot talonus vai daļējus rēķinu maksājumus, ko var atbalstīt no ES ETS ieņēmumiem;
  • atļaut uz laiku atlikt rēķinu samaksu;
  • ieviest aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no atvienošanās no tīkla;
  • nodrošināt mērķētus nodokļu likmju pagaidu samazinājumus mazaizsargātām mājsaimniecībām;
  • sniegt atbalstu uzņēmumiem vai nozarēm saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem;
  • veicināt starptautiskus informatīvus pasākumus enerģētikā, lai nodrošinātu starptautisko tirgu pārredzamību, likviditāti un elastību;
  • izmeklēt antikonkurenciālu rīcību un enerģijas tirgū un lūgt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) vēl vairāk uzlabot oglekļa tirgus pārmaiņu uzraudzību;
  • atvieglot plašāku piekļuvi atjaunojamās enerģijas pirkuma līgumiem un tos sekmēt ar atbalsta pasākumiem.

Pāreja uz tīru enerģiju ir labākā garantija pret cenu satricinājumiem nākotnē, un tā ir jāpaātrina. ES turpinās attīstīt efektīvu energosistēmu, kurā ir liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars. Lai gan lētākiem atjaunojamiem energoresursiem ir arvien lielāka nozīme elektrotīkla apgādē un cenas noteikšanā, lielāka pieprasījuma apstākļos joprojām ir vajadzīgi citi enerģijas avoti, ieskaitot gāzi. Pastāvošajā tirgus modelī gāze joprojām nosaka elektroenerģijas kopējo cenu, ja tā tiek izmantota, jo visiem ražotājiem tiek vienāda cena par vienu un to pašu produktu, kas nonāk tīklā – elektroenerģiju. Pastāv liela vienprātība, ka pašreizējais robežcenas noteikšanas modelis joprojām ir efektīvākais, taču vajadzīga turpmāka analīze. Krīze ir arī pievērsusi uzmanību uzglabāšanas nozīmei ES gāzes tirgus darbībā. ES uzglabāšanas jauda pašlaik ir aptuveni 20 % no ikgadējā gāzes patēriņa, taču ne visām dalībvalstīm ir uzglabāšanas iekārtas, un atšķiras to izmantošana un uzturēšanas pienākumi.

Vidēja termiņa pasākumi dekarbonizētai un noturīgai energosistēmai:

  • paplašināt ieguldīšanu atjaunojamajos energoresursos, remontā un energoefektivitātē un paātrināt atjaunojamo energoresursu izsoles un atļauju piešķiršanas procesus;
  • attīstīt enerģijas uzglabāšanas jaudas, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu, tostarp akumulatoru un ūdeņraža, īpatsvara palielināšanos;
  • aicināt Eiropas regulatīvās iestādes (ACER) izpētīt ieguvumus un trūkumus, ko rada pašreizējais elektroenerģijas tirgus modelis, un attiecīgos gadījumos ierosināt ieteikumus Komisijai;
  • apdomāt iespēju pārskatīt Piegādes drošības regulu, lai Eiropā nodrošinātu labāku gāzes krātuvju izmantošanu un darbību;
  • izpētīt iespējamās priekšrocības, ko sniedz dalībvalstu brīvprātīga kopīga gāzes krājumu iepirkšana;
  • izveidot jaunas reģionālas pārrobežu gāzes riska grupas, kas analizētu apdraudējumu un konsultētu dalībvalstis par preventīvas un ārkārtējas rīcības plānu izstrādi;
  • palielināt patērētāju lomu enerģijas tirgū, dodot viņiem iespēju izvēlēties un mainīt piegādātājus, ražot pašiem savu elektroenerģiju un pievienoties energokopienām.

Izklāstītie kopuma pasākumi palīdzēs laikus reaģēt uz enerģijas cenu pašreizējo straujo kāpumu, kas ir ārkārtējas pasaules mēroga situācijas rezultāts. Tie arī veicinās Eiropai taisnīgu un ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu par pieņemamu cenu un lielāku enerģētisko neatkarību. Ieguldījumi atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē ne tikai samazinās atkarību no importētā izrakteņu kurināmā, bet arī nodrošinās pieejamākas enerģijas vairumtirdzniecības cenas, kas ir noturīgākas pret globāliem piegādes ierobežojumiem. Pāreja uz tīru enerģiju ir labākā garantija pret cenu satricinājumiem nākotnē, un tā ir jāpaātrina, arī klimata apsvērumu dēļ.

KONTEKSTS

Tāpat kā daudzos pasaules reģionos, ES pašlaik strauji aug enerģijas cenas. To galvenokārt nosaka pasaulē augošais pieprasījums pēc enerģijas, it īpaši gāzes, jo ekonomikas atlabšana pēc Covid-19 pandēmijas kulminācijas uzņem ātrumu. Arī Eiropas oglekļa cena 2021. gadā ir strauji augusi, taču zemākā tempā nekā gāzes cenas. Gāzes cenu pieauguma ietekme uz elektroenerģijas cenu ir deviņreiz lielāka nekā oglekļa cenas pieauguma ietekme.

Komisija ir plaši konsultējusies par to, kā pienācīgi reaģēt pašreizējā situācijā, un ir piedalījusies diskusijās par šo jautājumu ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Savienības Padomes ministriem, vienlaikus uzrunājot arī rūpniekus un pasaules enerģijas piegādātājus. Vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas par saviem cenu pieauguma mazināšanas pasākumiem, bet citas vēlas, lai Komisija dotu norādījumus par to, kādus pasākumus tās var veikt. Daži partneri citās pasaules daļās jau ir norādījuši, ka plāno palielināt savu enerģijas piegādi Eiropai.

Šodien iesniegtais pasākumu kopums ļauj koordinēti reaģēt, lai aizsargātu visvairāk apdraudētās personas. Tas ir rūpīgi izstrādāts, lai risinātu īstermiņa vajadzības samazināt enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, nekaitējot ES iekšējam enerģijas tirgum vai zaļajai pārejai vidējā termiņā.

0
Dalījušies